Vidzemē: Galvenais upju, mežu, purvu ienaidnieks ir cilvēks

Ar mērķi uzlabot Salacas ūdens kvalitāti un biotopus sākts un turpmākos četrus gadus tiks īstenots projekts “Life is Salaca”. Projekts paredz Salacā – no Staiceles līdz ietecei jūrā – veikt zinātnisku izpēti, izstrādāt dabas aizsardzības plānu, atjaunot straujteces un vēl virkni dažādu pasākumu. Viens no darbiem, kuru šovasar veica makšķernieku klubs „Salackrasti”, ir upes aizauguma tīrīšana, stāsta „Salackrastu” valdes loceklis Atis Apelis.

“Iztīrīts jau 6 ha straujteces, mums ir piecos gados 16 ha paredzēti. Mēs esam diezgan veiksmīgi, labā tempā tikuši uz priekšu, tas ir tas galvenais darbs, ko mēs darām, kā es visiem saku, melno darbu, pirms nāca izpētes darbi no ekspertiem, tagad viņi vērtēs to mūsu izdarīto darbu.”

Arī iepriekš jau makšķernieku klubs “Salackrasti” ir veicis Salacas tīrīšanu, lai uzlabotu lašveidīgo zivju nārsta vietas, bet tagad tas tiek darīts jau citā līmenī, kā stāsta projekta “Life is Salaca” vadītājs Edijs Leoke, piesaistot dažādu jomu dabas aizsardzības ekspertus. “Sagatavošanās fāzē ekspertu darbs ir noteikt, kuras ir tās dabas vērtības, kuras jāņem vērā, tīrot upi, braucot iekšā ar ekskavatoru.”

Pirms Salacas tīrīšanas eksperti arī dabā veica apsekošanu un sniedza savus atzinumus par straujteču atjaunošanas darbu ietekmi upē. Kopumā eksperti šovasar apsekoja un kartēja 71 kilometru Salacas un tās pieteku. “Salaca, nenoliedzami, ir viena no mūsu Ziemeļvidzemes lielākajām dabas pērlēm, tādēļ īpaši lolojama un saudzējam, bet diemžēl liela daļa no Salacas strauji tekošajiem posmiem ir aizauguši ar virsūdens augiem, līdz ar to mums ir jāsaprot, ka mums ir upei jāpalīdz.” To, kāpēc nepieciešama upes tīrīšana, pamato Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Linda Uzule. “Viens no galvenajiem vaininiekiem, kas veicina šo te lielo aizaugumu, ir tāds augs, ko sauc par ezermeldru. Ko tas izdara? Pamatīgi savairojas, tad izveido tādu lielu, biezu sakņu sistēmu, gandrīz 30 cm dziļumā, līdz ar šo sakņu sistēmu tiek noklātas visas tās feinās, strauji tekošās vietas, granšainā, oļainā Salacas gultne, kas ir piemērota lašveidīgajām zivīm un citiem ūdens organismiem.”

“Galvenais upju, mežu, purvu ienaidnieks ir cilvēks,” upes aizaugšanas iemeslus pamato institūta BIOR pētnieks Kaspars Abersons. “Mēs laižam upē veļas pulverus, notekūdeņus, lauku mēslojumus, mēs negribot mēslojam arī upi. Tā aizaug, vislabākais veids, kā upei palīdzēt, būtu pārtraukt mūsu saražoto barības vielu laišanu upē, bet tas nav tik vienkārši, mēs mēģinām atdot upei tecējumu, tas diemžēl ir process, kas būs jāatkārto. Ja mēs to nedarīsim, nonāksim no upes pie purva.”

Vienā no Salacas tīrīšanas reizēm piedalīties aicināti arī Salacgrīvas jaunie reidžeri, lai viņi klātienē varētu uzzināt, kāpēc ir svarīgi šie tīrīšanas darbi. “Tas bērniem ir svarīgi, lai viņi iemācās prasmes, kā to darīt, kā ir droši uz ūdens un saprast to, ka, ja tā upe attīrās, tur ir lielāka daudzveidība gan zivīm, gan sīkajiem bezmugurkaulniekiem, ar ko zivis barojas, tādā veidā viņiem ir gan zināšanas, gan prasmes,” stāsta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Dabas izglītības centra vadītāja Inta Soma.

Šis projekts, kura kopējais budžets ir nepilni seši miljoni eiro, bez straujteču tīrīšanas, kā stāsta projekta vadītājs Edijs Leoke, paredz vēl arī citas aktivitātes, viena no tām ir arī krastos esošo mežu apsaimniekošana, izveidojot demonstrācijas teritoriju. “Tiks kopts, tiks izzāģētas baltalkšņu audzes, tā vietā tiks stādīts no mūsu viedokļa pareizs koku sugu sastāvs, lai panāktu mērķi – pēc iespējas tīrāks ūdens, kas ieplūst Salacā.”
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2024

Видео Vidzemē: Galvenais upju, mežu, purvu ienaidnieks ir cilvēks канала ReTV