Sindija Bokāne stāsta par redzes lāzerkorekciju dr. Solomatina acu centrā

Mans vārds ir Sindija Bokāne. Esmu digitālā satura autore. Veidoju saturu sociālajos tīklos, apkalpoju uzņēmumus un vadu savu digitālā mārketinga aģentūru SIA "CINDY MEDIA". Es ļoti, ļoti vēlos, beidzot, atrisināt savu redzes problēmu.

Kā Jūs redzat, man tagad ir brilles. Izskatās jau forši, bet sajūtas ir tādas, ka gribas ātrak tās brilles nost no acīm. Brilles spiež degunu, bet vasarā nevaru pabraukt ar savu kabrioletu saulesbrillēs.
Visos pasākumos, kur es esmu, es neko neredzu - man vienmēr no somiņas jāvelk ārā brilles. Un ir skaidrs, ka jau ir pagājis ilgs laiks, un ar šo problēmu es dzīvoju, varētu teikt, no vidusskolas. Man ir bijušas dažādas problēmas ar acīm. Sākot ar to, ka esmu nēsājusi arī kontaktlēcas, kuru dēļ man, patiesībā, bija dažādi acs iekaisumi un arī operācijas.

Līdz ar to es sapratu, ka kontaktlēcas nēsāt nevaru - ir jāpāriet uz brillēm. Un tas bija veids, kā es atrisināju savu redzes problēmu - nēsājot brilles. Ir pagājuši 10 gadi un es saprotu - NĒ! Es gribu turpmāk savu dzīvi redzēt skaidri, skaisti, un dzīvot bez brillēm! Izšķirošais faktors, kādēļ es, tomēr, nolēmu veikt lāzera operāciju, lai gan es par to zinu aptuveni 2 gadus… Kad pirmo reizi par to uzzināju, tad, protams, man vēlme radās, bet to lēmumu vēl nebiju pieņēmusi.
Tas izšķirošais fakts, patiesībā, ir tādēļ, ka mana redze paliek arvien sliktāka un sliktāka. Mīnusi progresē. Man ir tuvredzība: tuvumā es redzu ļoti labi, bet tālumā es neredzu.

Dr. Andreja Solomatina komentārs:
Tuvredzība mūsdienās ir ļoti izplatīta problēma - to var saukt par pandēmiju. Problēma saistīta ar to, ka cilvēks slikti redz tālumā, bet tuvumā visu redz labi. Mūsu acis nav paredzētas, lai visu laiku strādātu tuvumā - pie datora vai ar dokumentiem, bet ikdiena ir tāda, ka mums to visu ir jādara.

Pirmais posms bija visi izmeklējumi, un tas bija ļoti interesanti, jo līdz šim es biju, iespējams, tikai vienā aparātiņā skatījusies, taču šeit, Acu centrā, mēs veicām ļoti padziļinātas pārbaudes.
Bija aptuveni 5-7 dažādi aparāti, atkārtoti mērījumi, acu pilienu pilināšanas, kas savukārt paplašināja zīlītes, un ļāva vēl precīzāk noteikt acu mērījumus, kas gala rezultātā deva pilno bildi par manu acu stāvokli. Man ļoti patika, ka tam bija veltīta atsevišķa diena.

Dr. Andreja Solomatina komentārs:
Pašam pacientam, ja nav bijušas nekādas traumas vai saslimšanas, līdz 45 gadiem redze, ar lielāku varbūtību, būs stabila un nemainīsies. Dabiskas izmaiņas varētu būt tikai pēc 45 gadu vecuma.

Pirms operācijas ir neliels satraukums. Man ir tāds mikss: bailes kopā ar patīkamo satraukumu, lai gan es pilnībā uzticos speciālistiem, Acu centram un visai komandai, kas šeit strādā. Protams ir tāds patīkams uztraukums, bet tajā pašā laikā ir ļoti liela drosme to darīt!

Dr. Andreja Solomatina komentārs
Tieši ar Sindiju mēs izmantojām FemtoLASIK operāciju. Mēs operējām pēc FemtoLASIK metodes un mēs izmantojām pašu jaunāko tehnoloģiju VisuMAX 800. Tas ir vienīgais lāzers, kas ir Baltijā. To sāka iegādāties arī citās Eiropas klīnikās, bet no Baltijas valstīm esam pirmie, kuri strādā ar šo lāzeru.

Protams man bija satraukums operācijas dienā, un pat līdz pašam brīdim, kad jau gūlos uz operācijas gultas, uztraukums no tā visa, kas notiek apkārt.
Lai gan operācija aizņēma vien pāris minūtes, tas kopējais operācijas ilgums bija apmēram 2 stundas. Kamēr mēs sagatavojāmies, saģērbāmies, aizgājām līdz ārstiem, vēlreiz visu pārrunājām.
Satraukums pazuda tajā brīdī, kad es jau biju apgūlusies. Sākās operācijas process un ārsts Andrejs Solomatins visu laiku mani vadīja šajā procesā, runājās ar mani, mierināja mani, stāstija, kas notiks, kas būs nākamais solis, un ar pārliecinātām rokām darīja savu darbu.

Es domāju, ka tas bija galvenais faktors, kas palīdzēja justies drošai ārsta rokās, ka bija šī komunikācija. Rezultāts ir ļoti atkarīgs no tuvredzības pakāpes, bet pārsvarā uzreiz pacienti jūt rezultātu. Pēc operācijas, pieceļoties no gultas, man bija laimes asaras.

Man tiešām bija laimes asaras, jo tajā brīdī, kad es paskatījos uz sienu, es ieraudzīju pulksteņa ciparus, līnijas, visu, visu. Es visu redzēju, kas līdz šim man bija pilnīgā miglā. Redze bija uzlabojusies uzreiz pēc operācijas, kas bija, īstenībā, pārsteidzošākais. Es zināju, ka tā ir, bet neticēju līdz pēdējam brīdim. Vai tā tiešām būs? Es domāju, varbūt man kaut kas būs citādāk. Diskomforts nebija nekāds, sajūtas bija ļoti mierīgas, acis nesāpēja. Pat līdz pārbaudes dienai nebija pilnībā nekādu reiboņu, vai galvas sāpju. Manā gadījumā man viss bija ļoti labi, tāpēc es varētu teikt, ka viss noritēja perfekti!

Es ļoti, ļoti vēlējos sakārtot šo redzes jautājumu, lai es varētu pilnvērtīgi dzīvot, jo es sapratu, ka ja es to neizdarīšu tagad, tad es tikai atlikšu un atlikšu. Un ļoti daudz tādu cilvēku, kuri, manuprāt, aizvien vēl baidās vai viņiem ir kādi mīti, kas traucē pieņemt šo lēmumu.

Tāpēc es ļoti vēlos visus iedvesmot - tas ir labākais lēmums, ko es pieņēmu savā dzīvē!

Видео Sindija Bokāne stāsta par redzes lāzerkorekciju dr. Solomatina acu centrā канала Solomatina acu centrs Latvia