KURKUĻKODS JEB MEDĀĻU UN PEDĀĻU DEJA

Mirklī, kad bija tauta slāba,
Tautai svešie varu grāba.
Sagrābuši parlamentu,
Dresē ārstu, dresē mentu.

Varmākas nu nenogurstot,
Apstulbotos vajā durstot.
Nieks bij čeka, kas uz stūra –
“Brīvvalstī” nu diktatūra.

It kā brīvi, ne aiz restēm -
Vēl iekš Maximām un Nestēm,
Tomēr nu kā vergu kārta –
Krāpta, biedēta un bārta.

Durstītie, kas nenomira,
Nu ir izredzēto šķira.
Varai līdzi ļauni daino,
Nedurstītos visā vaino.

It kā latvieši, kas līgo,
Tomēr tik daudz iztapīgo,
Vairums potēto kļūst sveši -
Vakar draugi, šodien beši.

Menti košās citronformās
Turas diktatūras normās.
Pamatlikums nu ir tajā -
Letiņš letiņu lai vajā.

Rasismam ja sirdī vieta.
Labi dzīvot - nieka lieta.
Kurkuļkods ir tāda pase,
Kuru saņem jaunā rase.

Tētuks, mammuks, dēliņš ķipars
Inventarizēts nu cipars.
Rase šī bez dzejas panta
Viegli iztiks, jo būs manta.

Lietu interneta vadīts,
Nebūsi kā Dieva radīts.
Lai vai cik būs Viņam ticēts,
Potēts, tātad modificēts.

Pote, kas nu visus sijā,
“Kristības” šai reliģijā.
Nepotētos dienās šajās
Jaunie Nērōneļi vajās.

Armijā dien tautu dēli,
Kuriem elki – sveši tēli.
Tik ar svešiem tie nu tusē,
Nenostājas tautas pusē.

Nu ne tikai propaganda
Ļaužu jēgu plosa, vanda.
Jaunā ticība ir viela -
Nes tā nāvi, bet to liela.

Būsteros un durs bez mitas,
Nebūs brīvības vairs citas.
Vielām iedvesmotie siros,
Tiesām nodos, linčos, šķiros.

Būs bez vērtes cilvēks – manta,
Utilizēs to pēc panta:
“Nepotēts vien sērgu nēsā -
Likvidējams mierā vēsā.”

Kad no komunisma mukām,
Domājām, ka brīvē sprukām.
Nu visapkārt tautas brīnās,
Kā tās pārvērš mazās Ķīnās.

Komunismu ievieš kāri
Sanitārie komisāri.
Ak, cik daudz to mūsu tautā,
Trimdā dzītā, varām kautā.

Dūrējiem daudz medāļu.
Tautai – pāris pedāļu.
Tos, ja šodien var vēl mīt,
Varbūt nāksies atstiept rīt.

Brāļu kapos lieku neļķi.
Lūdzos: “Dod, Dievs, kļūt par streļķi –
Būt ar tiem, ko nerro, vajā
Elles diktatūrā šajā.”

Kaspars Dimiters
09.12.2021

Видео KURKUĻKODS JEB MEDĀĻU UN PEDĀĻU DEJA канала Kaspars Dimiters