J. Karlsons, Dz. Žuravska - Mūsu laiks (1980)

Jura Karlsona mūzika, Dzintras Žuravskas vārdi
Atskaņo T. Kalniņa koris un Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris, dir. Edgars Račevskis, Pētera Grāveļa solo
Skaņuplate Мелодия С60-15399-400 (1981. g.)

Mūzika bijusi ideoloģijas instruments daudzām varām, arī, piemēram, K. Ulmaņa režīmam Latvijā. IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku programmā (1938) iekļautas pat 3 dziesmas, kas veltītas "Tautas Vadoņa" vai 15. maija tēmai. "Tautas Vadoņa" jēdziens un K. Ulmaņa vārds svētkiem veltītajā izdevumā izcelts treknrakstā, Dziesmu svētku rīcības komitejas prezidijs fotogrāfijā redzams sēdam pie Ulmaņa portreta. Tāpat grāmatas ievadā vēl pirms rīcības komitejas priekšsēdētāja J. Vītola portreta redzams K. Ulmaņa un karaministra J. Baloža portrets. Izdevuma titullapā pirms tā nosaukuma lasām rindas "Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa protektorātā".[1] Varam tikai iztēloties, kā izskatītos nākamie, 1943. gada svētki, un kā/vai t.s. "vadoņa kults" attīstītos, laikam ejot.

Protams, ar krietni "biezāku uzslāņojumu" ideoloģiski korekta māksla tapa drīz sekojošajos Padomju okupācijas gados. Ideoloģisko skaņdarbu daudzums pat dažubrīd atspoguļoja konkrētā perioda Latvijas PSR vadības "iztapības" līmeni Maskavai.[2] Arī viedokļi, kādēļ pat talantīgi komponisti un dzejnieki iesaistījušies politizētu mākslas darbu radīšanā, atšķiras. Vieni teic - ar ideoloģiskiem darbiem varēts labi nopelnīt, savukārt citi ideoloģijas vadītos māksliniekus vaino kolaboracionismā. Daudzi radoši cilvēki šādus darbus radīt atteikušies, kas dažkārt tā vai citādi apcirpis profesionālās izaugsmes iespējas.[3] Tomēr dažkārt mākslinieki pamanījušies teju vienā laikā radīt pat ideoloģiski pretējus darbus. Gan Im. Kalniņa "Oktobra oratorija", gan dziesmas ar M. Čaklā vārdiem R. Kalniņa spēlfilmai "Četri balti krekli" datēti ar 1967. gadu.[4]

21. gadsimta Latvijā Padomju Latvijas laika ideoloģiskie skaņdarbi joprojām tiek uzlūkoti pretrunīgi.[3] Bez šaubām to vidū atrodam heroiskas un enerģiskas kompozīcijas, arī vājus skaņdarbus, tai pat laikā varam uziet arī oriģinālas un pat futūristiskas pērles. "Ideoloģiskā skaņdarba" zīmogs ne vienmēr uzspiežams viennozīmīgi, savu lomu spēlē arī pats zīmogotājs.
Bet vai neveselu dzejas rindu augoni iespējams izgriezt no veselīgas mūzikas miesām? Un vai tas vispār jādara? Jautājums atbildams katram pašam.

[1] IX. Latviešu dziesmu svētki. Sastādītājs Jēkabs Vītoliņš, Rīga, IX. dziesmusvētku rīcības komiteja, 208 lpp, 1938, http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/
[2] "Dziedātājtauta", "Māksla un pieminekļi" no Latvijas Televīzijas raidījumu cikla "Melu laboratorija", Latvijas Televīzija, 2013, https://ltv.lsm.lv/lv/dokumentalie/melu/1.-sezona-2013/
[3] Dziedāt par Staļinu - iekšējās ētikas jautājums. Anastasija Ļadenko/TVNET, http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/365595-dziedat_par_stalinu_ieksejas_etikas_jautajums 11.02.2011
[4] Imants Kalniņš. Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs, http://lmic.lv/core.php?pageId=722&id=292&
---
Lai ko arī kādreiz lemiet,
Ticiet, daugi, tas ir daudz -
Piedzimt tieši tajā zemē,
Ko par savu zemi sauc.

Pieaugt tieši tajā vālā,
Kuram spēka vēders klāt.
Stārķi mācās ceļam tālam
Spārnus stiprināt.

Lai ko arī kādreiz lemiet,
Ticiet, daugi, tas ir daudz -
Piedzimt tieši tajā zemē,
Ko par savu zemi sauc.

Ne jau katr(i)s vējš ir nīstams,
Kas pār mežu brāzdams iet.
Uztvert zaros vēju īsto,
Kuram stāvs, kas līgā dzied.

Lai ko arī kādreiz lemiet,
Ticiet, daugi, tas ir daudz -
Piedzimt tieši tajā zemē,
Ko par savu zemi sauc.

Lai ko arī kādreiz klaigā,
Ticiet, daugi, tas ir daudz -
Dzīvot tieši tajā laikā,
Ko par savu sauc.

Видео J. Karlsons, Dz. Žuravska - Mūsu laiks (1980) канала 10bee