Danēlija (IG: @ketogeenius) stāsta par redzes lāzerkorekcijas pieredzi dr Solomatina acu klīnikā.

Sveiki!
Mani sauc Danēlija Bаženova. Man ir 36 gadi. Esmu divu bērnu māte. Man ir privātprakse Tallinā. Es praktizēju profilaktisko medicīnu un bezzāļū atveseļošanās ar uzturu un cilvēka dzīvesveida maiņu. Ierodoties klīnikā uz redzes korekcijas operāciju, es ļoti vēlētos, beidzot, tikt vaļā no brillēm, ar kurām staigāju kopš skolas.
Galvenais iemesls, lai izlemtu par labu operāciju, ir tas, ka esmu nogurusi no brillēm. Nogurusi no problēmām, ko tās man sagādā. Mūsdienās ir patiešām daudz klīniku. Rekomendācijas man vienmēr ir izvēles faktors. Es esmu cilvēks, pie kura cilvēki nāk pēc ieteikumiem, tāpēc vienmēr meklēju sev kādu speciālistu tieši tapāt - pēc ieteikumiem. Es runāju ar daudziem cilvēkiem, kuri veica redzes lāzerkorekciju, un 8 no 10 man teica - Dr. Solomatina Acu centrs. Es sāku meklēt vairāk ieteikumu un atradu milzīgu skaitu.
Bija daudz dažādu viedokļu, ka šī ir brīnišķīga procedūra, tāpēc man nebija šaubu. Tieši otrādi, es gaidīju šo dienu. Es nopirkšu visas saulesbrilles pasaulē un pēc kārtas tās nēsāšu, tāpēc ka mēs ļoti bieži ceļojam uz Spāniju. Tur vienmēr spīd saule. Vispirms es uzlikšu saulesbrilles. Otrkārt, es iešu sērfot, jo man patīk sērfot, un sērfot ar kontaktlēcām acīs ir šausmīgi! Sālsūdens jūrā. Sērfošana var būt tikai spēcīgu viļņu klātbūtnē. Viļņi acīs. Kontaktlēcas izkrīt.Tas ir pretīgs skats! Tāpēc es uzlikšu saulesbrilles un došos sērfot. Šis ir mans sapnis!
Vakar man tika veikta redzes lāzerkorekcija, un es ceru, ka šīs ir viens no labākajām notikumiem manā dzīvē. Pagaidām varu teikt, ka redzu bez brillēm. Pirms operācijas es izgāju dažādu izmeklējumu virkni. Pārbaudījumi bija diezgan izklaidējoša procedūra. Dažādi aparāti, kuros pūta gaiss, kaut kur bija nūjiņas, zvaigznītes, uz kurām skatīties. Pēc tam man bija apskate pie ārsta, kurš man paskaidroja, ka mana acs radzene ir piemērota jebkura veida lāzerkorekcijas veikšanai. Viņš paskaidroja par korekcijas veidiem un lūdza mani izvēlēties. Kad es izdarīju savu izvēli, man tika dots nedaudz brīva laika, lai aizietu paēst un atpūsties, un tika pateikts, cikos jānāk uz operāciju. Es ierados savā laikā. Man iedeva nomierinošas un pretsāpju zāles un aizveda uz uzgaidāmo telpu, no kuras es nokļuvu operāciju zālē.

Manuprāt, operāciju zālē apstājas laiks. Ir ļoti grūti pateikt, cik daudz laika patiesībā ir pagājis. Es teiktu tā – nevajag ne par ko uztraukties. Operācija ir absolūti nesāpīgs process. Nebija absolūti nekāda diskomforta. Pati operācija ilga, iespējams, septiņas minūtes. Lāzera darbība ilga, burtiski, dažas sekundes. Burtiski – viens, divi, trīs, un dakteris saka – viss, paldies. Kopumā ne vairāk kā 10-15 minūtes aizņēma visa mana uzturēšanos operāciju zālē. Tu saproti, ka viss ir beidzies. Pat ja tu neko nejuti, bet operācija pārgājusi, un tā sajūta, ka darbs ir padarīts. Atvieglojuma izelpa. Uzreiz pēc operācijas jutos kā ezītis miglā. Es apsēdos uz dīvāna uzgaidāmajā telpā, aizvēru acis un sēdēju, līdz medmāsa atnāca pilināt pilienus. Katru reizi, kad viņa pilēja, acīm kļuva mazliet vieglāk. Pēc kāda laika es jau gribēju atvērt acis, lai gan visu vakaru likās, ka acis ir nogurušas. Vakaru es pavadīju viesnīcā, paēdu, pat nedaudz paskatījos televizoru fonā un apgūlos atpūsties. Es gaidīju rītu.
No rīta es pamodos 6:30 un domāju: vajag vēl pagulēt, bet manas smadzenes teica: atver logu un paskaties! Visu logā redzēsi. Es neizturēju, pavēru aizkarus un sapratu, ka redzu visu, kas rakstīts uz pretējās mājas. Mājas numurs. Ielas nosaukums. Es paskatījos uz sienas, kur bija evakuācijas plāns, un mēģināju izlasīt mazākos burtus. Tā bija ļoti forša sajūta, kad apzinies, ka tu pamodies bez brillēm un visu redzi. Ārsts no rīta pārbaudīja redzi un teica, ka redzu kā ērglis. Man iedeva lapu ar informāciju, kur rakstīts par to, ko ievērot pēc operācijas. Šorīt es saskāros ar pirmo ierobežojumu. Kad vajadzēja izmazgāt matu, nedrīkst, lai ūdens iekļūtu acīs, tāpēc tas bija izaicinājums. Vajadzēja uzmanīties lai ūdens neiekļūst acīs. Galu galā nekas briesmīgs vai grūts. Tāds mazliet nepatīkams moments meitenēm - mēnesi nevar lietot kosmētiku. Tas ir grūti, bet izturami. Vēl it noteikti ierobežojumi ar apmeklēšanu: sporta zāle, pirts, sauna, atpūta pie jūras, pludmalē, tas ir, vietās, kur ir daudz smilšu un dubļu. Principā vitāli svarīgu ierobežojumu nav. Tagad pirmā apskate parādīja, ka viss noritēja labi. Atjaunojas redze un acs jūtas lieliski.
Es ieteiktu nevis domāt, bet darīt! Pilnīgi noteikti darīt. Un pat tad, ja esat emocionāli smagi pārdzīvojošs cilvēks par to, ka tā ir sava veida ķirurģiska iejaukšanās acī, ticiet man, jūs vispār nesapratīsiet, ka kaut kas noticis operācijas ziņā. Mans lielais ieteikums ir nedomāt ne mirkli. Ja jūs, tāpat kā es, ciešat no tā, ka ar brillēm nevar daudz ko izdarīt, un tās jums rada pat mazāko diskomfortu - izlemiet! Nāciet uz konsultāciju.
Ja jūs kādreiz esat domājuši šajā dzīvē, ka gribētu tikt vaļā no brillēm - jāiet un jāizdara.

Видео Danēlija (IG: @ketogeenius) stāsta par redzes lāzerkorekcijas pieredzi dr Solomatina acu klīnikā. канала Solomatina acu centrs Latvia