Vella kalpi vella dzirnavās (1972)

1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu rātskungu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību. Rīgas aizsardzībai Pārdaugavā bija uzcelts Sarkanais tornis, netālu no tā uz Mārupītes atradās nocietinātās Māras dzirnavas, aplenkuma laikā zviedri šeit uzcēla Kobronskansti. Tagadējā Latgales priekšpilsētā atradās nocietinātās Bertolda dzirnavas, bet mitrājā starp Juglas un Ķīšezeru atradās nocietinātas ūdens dzirnavas jeb Bukultu pils.

Pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.

Видео Vella kalpi vella dzirnavās (1972) канала Parisina968